HURAKAN HKN-ISE10 Manual Del Usuario página 40

LV
un ir jāiegulda laiks to sagatavošanā. Šī iemesla dēļ ASV vairāk kā 75 % rūpnieciski ražoto desu
ir kolagēna apvalks. Tāpat ir šķiedraini, neēdami apvalki, kurus izmanto dažu kūpinātu un
Boloņas desu veidu gatavošanai.
DESU VEIDI
Vairumu desu var iedalīt četrās kategorijās: jēlās, kūpinātās, vārītās un vītinātās. Visu veidu
desas, izņemot vītinātās, jāglabā ledusskapī. Tāpat pastāv jēli žāvētu desu apakškategorija.
Jēlas un jēli žāvētas desas ir poļu, itāļu, uzkodu un daudzas citas desas. Gan jēlas, gan jēli
kūpinātas desas pirms lietošanas uzturā termiski jāapstrādā un jāglabā ledusskapī.
Kūpinātas un vārītas desas ir salami, Boloņas desa, nemainīgi populārie hotdogi un daudzi citi
veidi. Pareizai kūpināšanai nepieciešama žāvētava vai žāvēšanas kamera. To var uzbūvēt mājas
apstākļos no metāla mucas vai veca ledusskapja. Var nopirkt arī sarežģītu iekārtu. Vairumu
kūpināto desu pirms pasniegšanas uzsilda. Daudzi uzskata, ka kūpinātas desas var uzglabāt ilgāk
un tās nebojājas. Taču tā nav taisnība. Kūpinātas desas jāuzglabā tieši tāpat kā jēlas desas.
Vītinātas desas tiek gatavotas ilgāk par pārējām, jo tās kaltējas garākā laika posmā. Daži
vītinātas desa veidi: peperoni, prošuto un dažas šķiņķa desas. Gaļas vītināšanas laikā rūpīgi
jāievēro režīms: lai iegūtu garšīgu un drošu produktu, uzmanīgi jāseko temperatūrai, laikam un
mitrumam.
UZGLABĀŠANA
Svarīgi atcerēties, ka, ilgstoši uzglabājot, desa zaudē garšu. Mēs iesakām gatavot desu patēriņas
4–6 nedēļu laikā. Pat saldēta desa pēc pusotra mēneša sāk zaudēt garšu. Saldētu desu pirms
gatavošanas vai pasniegšanas lēni atkausē ledusskapī. Produkta garša pasliktinās arī ātras
sasaldēšanas gadījumā.
UZMANĪBU! Svarīgi ievērot instrukcijas attiecībā uz pārtikas drošumu, kas sniegti šajā
rokasgrāmatā. Jaunākā instrukciju versija ir pieejama ASV Lauksaimniecības ministrijas tīmekļa
vietnē.
Strādājot ar pārtikas produktiem, jāievēro tālāk norādītie pamatnoteikumi —
GATAVOŠANA, ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA, HIGIĒNA un ATDZESĒŠANA.
GATAVOŠANA
Ļoti svarīgi uzsildīt ēdienu līdz drošai iekšējai temperatūrai, lai iznīcinātu tajā esošās baktērijas.
Pēdējā laikā hamburgeru un citu maltās gaļas izstrādājumu izstrādājumu drošums piesaista
lielu uzmanību. Un tam ir pamats. Sasmalcināšanas rezultātā baktērijas, kas atradās uz tās
virsmas, nokļūst maltajā gaļā. Ja šāda maltā gaļa tiek gatavota temperatūrā līdz 71–74 °C,
baktērijas neaiziet bojā un saglabājas liela saindēšanās iespējamība.
Veselu gaļas gabalu, piemēram steiku un karbonāžu, iekšpusē nav tādu bīstamo baktēriju kā
zarnu nūjiņa, un tos var pasniegt līdz galam neizceptus. Tomēr arī liellopu fileja vienmēr
jāgatavo, līdz iekšējā temperatūra sasniedz vismaz 63 °C (vidēji izcepta). Vistas gaļai droša
gatavošanas temperatūra ir 82 °C, bet veseli cūkgaļās gabali jāgatavo temperatūrā līdz 71 °C.
Arī olām jābūt kārtīgi izvārītām. Ja gatavojat bezē cepumus vai citus ēdienus, kuru pamatā ir
jēlas olas, pērciet speciālas, pasterizētas olas vai izmantojiet gatavo koncentrātu bezē
gatavošanai.
ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA
Produkti, kurus patērē jēlus, OBLIGĀTI jāuzglabā atsevišķi no produktiem, kas jāgatavo. Jēlas
40
PĀRTIKAS DROŠUMS