Ieslēgšana – nospiest slēdža (6) pogu un turēt to šajā pozīcijā (B zīm.).
Izslēgšana – samazināt nospiedienu uz slēdža (6) pogu.
Darbvārpstas griešanās ātrums tiek regulēts ar spiediena pakāpi uz slēdža (6) pogu.
DARBA REŽĪMA PĀRSLĒDZĒJS
Perforatoram ir četrfunkcionāls darba režīma pārslēdzējs (4), kas ļauj veikt urbšanu bez trieciena, ar triecie-
nu vai dobšanu.
Pirms mainīt darba režīma pārslēdzēja (4) darba režīmu, nepieciešams nospiest pārslēdzēja bloķēšanas
pogu (a) (C zīm.).
●
Poz. 0
= pozīcija, kas ļauj uzlikt kaltu izvēlētajā stāvoklī (kalta simbols).
●
Poz. 1
= normālā urbšana / ieskrūvēšana (urbja simbols)
●
Poz. 2
= triecienurbšana (vesera un urbja simbols)
●
Poz. 3
= dobšana (kalta un vesera simbols)
Nedrīkst mainīt darba režīma pārslēdzēja stāvokli darba laikā, kad ir ieslēgts perforatora dzinējs.
Šādi rīkojoties var radīt nopietnus perforatora bojājumus, kā arī ievainot lietotāju.
Triecienurbšanas un dobšanas laikā perforatoram nepieciešams pielikt nelielu spēku. Pārmērīgs spiediens
var radīt pārāk lielu dzinēja pārslodzi. Nepieciešams regulāri pārbaudīt darbinstrumentu tehnisko stāvokli.
Vajadzības gadījumā tos nepieciešams uzasināt vai nomainīt.
KREISAIS/LABAIS GRIEŠANĀS VIRZIENS
Pateicoties griešanās virzienu pārslēdzējam (5), tiek mainīts perforatora darbvārpstas griešanās virziens.
Griešanās pa labi – novietot griešanās virzienu pārslēdzēju (5) kreisajā malējā stāvoklī (B zīm.).
Griešanās pa kreisi – novietot griešanās virzienu pārslēdzēju (5) labajā malējā stāvoklī.
* Brīdinājums! Dažos gadījumos griešanās virzienu pārslēdzēja stāvoklis attiecībā pret darbvārpstas griešanos var atšķirties
no augstāk minētā apraksta. Nepieciešams pievērst uzmanību simboliem, kuri atrodas uz pārslēdzēja vai iekārtas korpu-
sa.
Nedrīkst mainīt griešanās virzienus perforatora darbvārpstas griešanās laikā. Pirms ieslēgšanas
pārbaudīt, vai griešanās virzienu pārslēdzējs atrodas atbilstošajā pozīcijā. Nedrīkst izmantot kreiso
griešanās virzienu pie ieslēgtā triecienurbšanas režīma.
LAMPIŅA, KAS SIGNALIZĒ PAR SPRIEGUMA ESAMĪBU
Pieslēdzot perforatoru pie barošanas ligzdas, tiek pagaismota lampiņa, kas signalizē par sprieguma esamī-
bu (7).
URBUMU VEIDOŠANA
● Gatavojoties izurbt liela diametra urbumu, ir ieteicams izurbt mazāka diametra urbumu, tad pakāpeniski
palielināt tā izmēru līdz vajadzīgam lielumam. Tas aizsargās pret perforatora pārslodzi.
●
Veidojot dziļus urbumus, nepieciešams urbt pakāpeniski: ir jāsāk ar mazāku dziļumu, tad ir jāizņem urbis
no urbuma, lai varētu likvidēt radušās skaidas vai putekļus.
●
Ja urbšanas laikā urbis aizķīlēsies, tad nostrādās pārslodzes sajūgs. Nekavējoties izslēgt perforatoru, lai
nepieļautu tā bojājumu. Izņemt aizķīlēto urbi no urbuma.
●
Turēt perforatoru veidojamā urbuma asī. Visefektīvāko darbu nodrošina urbja novietojums zem
taisnā leņķa attiecībā pret apstrādājamā materiāla virsmu. Ja darba laikā netiek saglabāta urbja
perpendikularitāte, var notikt aizķīlēšanās vai urbja salaušanās urbumā, un pat lietotāja savainošana.
Ilglaicīgā urbšana zemajā darbvārpstas griešanās ātrumā var pārkarsēt elektrodzinēju. Laiku pa
laikam ir jātaisa pārtraukumi vai jāļauj, lai instruments pastrādātu maksimālajos apgriezienos
tukšgaitā apmēram 3 minūtes. Ir jāuzmanās, lai netiktu aizsegtas atveres, kuras kalpo perforatora
dzinēja ventilēšanai.
URBŠANA BEZ TRIECIENIEM
Tādi materiāli kā tērauds, koksne un plastmasas var tikt urbti ar perforatoru, izmantojot trīsžokļu patronu
kopā ar patronas adapteri. Samontēt trīsžokļu patronu ar adapteri, tad uzlikt tos perforatora patronā (rīko-
ties līdzīgi kā ar SDS Plus tipa patronas urbjiem) (D zīm.).
63