n) Regulāri tīriet elektroinstrumenta ventilācijas
atveres. Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk
putekļus instrumenta korpusā, bet liela metāla putekļu
daudzuma uzkrāšanās var būt par cēloni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
materiālu tuvumā. Lidojošās dzirksteles var izsaukt
šādu materiālu aizdegšanos.
p) Nelietojiet darbinstrumentus, kuriem jāpievada
dzesējošais šķidrums. Ūdens vai citu šķidro
dzesēšanas līdzekļu izmantošana var būt par cēloni
elektriskajam triecienam.
2) ATSITIENS UN AR TO SAISTĪTIE NORĀDĪJUMI
• Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, pēkšņi
ieķeroties vai iestrēgstot rotējošam darbinstrumentam,
piemēram, slīpēšanas diskam, slīpēšanas pamatnei,
stiepļu sukai u.t.t. Rotējoša darbinstrumenta ieķeršanās
vai iestrēgšana izsauc tā pēkšņu apstāšanos.
Tā rezultātā elektroinstruments pārvietojas virzienā,
kas pretējs darbinstrumenta kustības virzienam
iestrēguma vietā, un nereti kļūst nevadāms.
• Ja, piemēram, slīpēšanas disks ieķeras vai iestrēgst
apstrādājamajā priekšmetā, tajā iegremdētā diska mala
var izrauties no apstrādājamā materiāla vai izraisīt
atsitienu. Šādā gadījumā slīpēšanas disks pārvietojas
lietotāja virzienā vai arī prom no viņa, atkarībā no diska
rotācijas virziena attiecībā pret apstrādājamo
priekšmetu. Turklāt slīpēšanas disks var salūzt.
• Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ieņemiet tādu
ķermeņa un roku stāvokli, kas vislabāk ļautu
pretoties atsitiena spēkam. Vienmēr izmantojiet
papildrokturi, kas ļauj optimāli kompensēt atsitienu
vai reaktīvo griezes momentu un saglabāt kontroli
pār instrumentu. Veicot zināmus piesardzības
pasākumus, lietotājs jebkurā situācijā spēj efektīvi
pretoties atsitienam un reaktīvajam griezes momentam.
b) Netuviniet rokas rotējošam darbinstrumentam.
Atsitiena gadījumā darbinstruments var saskarties ar
lietotāja roku.
c) Izvairieties atrasties vietā, kurp varētu pārvietoties
elektroinstruments, notiekot atsitienam.
Atsitiena gadījumā elektroinstruments pārvietojas
virzienā, kas pretējs darbinstrumenta kustības virzienam
iestrēguma vietā.
d) Ievērojiet īpašu piesardzību, strādājot stūru un asu
malu tuvumā. Nepieļaujiet, lai darbinstruments
atlektu no apstrādājamā priekšmeta vai iestrēgtu
tajā. Saskaroties ar stūriem vai asām malām
rotējošais darbinstruments izliecas un atlec no
apstrādājamā priekšmeta vai iestrēgst tajā.
Tas var būt par cēloni kontroles zaudēšanai pār
instrumentu vai atsitienam.
e) Nelietojiet zāģa asmeņus, kas apgādāti ar zobiem
un/vai ir paredzēti koka zāģēšanai.
Šādu darbinstrumentu izmantošana var būt par cēloni
atsitienam vai kontroles zaudēšanai pār
elektroinstrumentu.
3) ĪPAŠIE DROŠĪBAS NOTEIKUMI, VEICOT SLĪPĒŠANU
UN GRIEŠANU
a) Lietojiet vienīgi jūsu rīcībā esošajam
elektroinstrumentam piemērotus slīpēšanas
darbinstrumentus un šādiem darbinstrumentiem
paredzētu aizsargu. Aizsargs var nepietiekami nosegt
nepiemērotus slīpēšanas darbinstrumentus, līdz ar to
neļaujot panākt vēlamo darba drošību.
b) Aizsargam jābūt droši nostiprināmam uz
elektroinstrumenta un uzstādāmam tā, lai būtu
iespējams panākt iespējami lielāku darba drošību,
t.i., lai lietotāja virzienā būtu vērsta iespējami
mazāka slīpēšanas darbinstrumenta nenosegtā daļa.
Aizsarga uzdevums ir pasargāt lietotāju no lidojošajām
daļiņām un saskaršanās ar slīpēšanas darbinstrumentu.
c) Slīpēšanas darbinstrumentu drīkst izmantot vienīgi
tādā veidā, kādam tas ir paredzēts. Piemēram, nekad
neizmantojiet slīpēšanai griešanas diska sānu virsmu.
Griešanas disks ir paredzēts materiālu apstrādei ar
malas griezējšķautni. Stiprs spiediens sānu virzienā var
sagraut šo darbinstrumentu.
d) Kopā ar izvēlēto slīpēšanas disku izmantojiet vienīgi
nebojātu piespiedējuzgriezni ar piemērotu formu un
izmēriem. Piemērota tipa piespiedējuzgrieznis darba
laikā droši balsta slīpēšanas disku un samazina tā
salūšanas iespēju. Kopā ar griešanas diskiem
izmantojamie piespiedējuzgriežņi var atšķirties no
piespiedējuzgriežņiem, kas lietojami kopā ar citu veidu
slīpēšanas diskiem.
e) Neizmantojiet nolietotus slīpēšanas diskus,
kas paredzēti lielākas jaudas elektroinstrumentiem.
Lielākiem elektroinstrumentiem paredzētie slīpēšanas
diski nav piemēroti darbam mazākos
elektroinstrumentos, kuru griešanās ātrums parasti ir
lielāks, un tāpēc tie darba laikā var salūzt.
4) CITI ĪPAŠIE DROŠĪBAS NOTEIKUMI, VEICOT
GRIEŠANU
a) Neizdariet pārlieku lielu spiedienu uz griešanas
disku un nepieļaujiet tā iestrēgšanu.
Neveidojiet pārāk dziļus griezumus.
Pārslogojot griešanas disku, tas biežāk ieķeras vai
iestrēgst griezumā, un līdz ar to pieaug arī atsitiena vai
darbinstrumenta salūšanas iespēja.
b) Izvairieties atrasties rotējošā griešanas diska
priekšā vai aiz tā. Ja darba laikā lietotājs pārvieto
griešanas disku prom no sevis apstrādājamā priekšmeta
virzienā, tad atsitiena gadījumā elektroinstruments ar
rotējošu griešanas disku tiks sviests tieši lietotāja
virzienā.
c) Pārtraucot darbu vai iestrēgstot griešanas diskam,
izslēdziet elektroinstrumentu un turiet to nekustīgi,
līdz griešanas disks pilnīgi apstājas. Nemēģiniet
izvilkt no griezuma vēl rotējošu griešanas disku,
jo šāda darbība var būt par cēloni atsitienam.
Noskaidrojiet un novērsiet diska iestrēgšanas cēloni.
d) Neieslēdziet elektroinstrumentu no jauna, ja tajā
iestiprinātais darbinstruments atrodas griezumā.
Pēc ieslēgšanas nogaidiet, līdz darbinstruments
sasniedz pilnu griešanās ātrumu, un tikai tad
uzmanīgi turpiniet griešanu. Pretējā gadījumā
griešanas disks var ieķerties griezumā vai izlekt no tā,
kā arī var notikt atsitiens.
141