Skil 1052 Manual Original página 130

d) Neturiet zāģējamo priekšmetu ar roku un nebalstiet
to ar kāju. Iestipriniet zāģējamo priekšmetu stabilā
turētājierīcē. Ir ļoti svarīgi, lai zāģējamais priekšmets
tiktu labi nostiprināts, jo tādā gadījumā tiek minimizēta
ķermeņa daļu saskaršanās iespēja ar rotējošo zāģa
asmeni, kā arī zāģa asmens iestrēgšanas un kontroles
zaudēšanas iespēja.
e) Ja darbinstruments var skart slēptu elektropārvades
līniju vai instrumenta elektrokabeli, darba laikā
turiet elektroinstrumentu aiz izolētajiem rokturiem,
nepieskaroties metāla daļām. Darbinstrumentam
skarot spriegumnesošu elektrotīkla vadu, spriegums
nonāk arī uz elektroinstrumenta metāla daļām un var būt
par cēloni elektriskajam triecienam.
f) Veicot garenzāģēšanu, lietojiet paralēlo vadotni vai
izmantojiet kā vadotni priekšmeta taisno malu. Tas
palielina zāģēšanas precizitāti un samazina zāģa asmens
iestrēgšanas iespējamību.
g) Lietojiet pareiza izmēra zāģa asmeni ar piemērotas
formas centrālo atvērumu (piemēram, zvaigznes
veida vai apaļu). Zāģa asmeņi, kas neatbilst stiprinošo
elementu formai, necentrējas uz darbvārpstas un var
novest pie kontroles zaudēšanas pār zāģēšanas procesu.
h) Neizmantojiet nolietotas vai bojātas zāģa asmens
starplikas vai noturuzgriežņus. Šīs detaļas ir īpaši
paredzētas ripzāģa asmeņiem, lai nodrošinātu optimālu
darba kvalitāti un drošību.
2) ATSITIENS - CĒLOŅI UN NOTEIKUMI NOVĒRŠANAI
• Par atsitienu sauc negaidītu ripzāģa reakciju, tā asmenim
iestrēgstot apstrādājamajā materiālā vai novirzoties no
zāģējuma līnijas, kā rezultātā instruments strauji
pārvietojas augšup no apstrādājamā priekšmeta darba
veicēja virzienā
• Ja, zāģējumam aizveroties, zāģa asmens tiek stingri
iespiests, tas pēkšņi apstājas, kā rezultātā elektrodzinēja
radītais reaktīvais spēks liek instrumentam strauji
pārvietoties darba veicēja virzienā
• Ja zāģēšanas laikā zāģa asmens noliecas sānu virzienā
vai novirzās no zāģējuma līnijas, tā aizmugurējās malas
zobi var iestrēgt zāģējamā kokmateriāla virskārtā, liekot
asmenim izrauties no zāģējuma vietas un pārvietoties
darba veicēja virzienā
• Atsitiens parasti rodas instrumenta nepareizas lietošanas
rezultātā un no tā var izvairīties, ievērojot šādus
noteikumus
a) Stingri turiet instrumentu ar abām rokām, satverot
to tādā veidā, lai izturētu atsitiena reaktīvā spēka
iedarbību. Pie tam nestāviet uz vienas līnijas ar zāģa
asmeni, bet gan vienā vai otrā pusē no tā. Atsitiens
var izraisīt pēkšņu zāģa pārvietošanos darba veicēja
virzienā, taču, veicot vajadzīgos piesardzības
pasākumus, atsitiena reaktīvā spēka iedarbību iespējams
kontrolēt.
b) Ja zāģa asmens iestrēgst vai arī zāģēšana tiek
pārtraukta kādu citu iemeslu dēļ, atlaidiet ripzāģa
ieslēdzēju un turpiniet turēt instrumentu nekustīgi,
līdz zāģa asmens pilnīgi apstājas. Nekādā gadījumā
neizņemiet instrumenta asmeni no zāģējuma un
nevelciet ripzāģi atpakaļ, kamēr zāģa asmens vēl
atrodas kustībā, jo tas var izsaukt atsitienu.
Noskaidrojiet zāģa asmens iestrēgšanas iemeslus un
veiciet pasākumus to novēršanai. Izvairieties no tādu
priekšmetu zāģēšanas, kuros atrodas naglas vai skrūves.
c) Atkārtoti ieslēdzot ripzāģi laikā, kad tā asmens
atrodas apstrādājamajā priekšmetā, centieties turēt
asmeni zāģējuma šķēluma vidū un pārbaudiet, vai tā
zobi nav iespiedušies zāģējamajā materiālā. Ja zāģa
asmens ir iestrēdzis, tad, ieslēdzot instrumentu, tā
asmens var strauji pārvietoties augšup no apstrādājamā
priekšmeta, izraisot atsitienu.
d) Lai izvairītos no zāģa asmens iestrēgšanas un
atsitiena, zāģējot liela izmēra paneļus, tie ir
jāatbalsta. Liela izmēra paneļi zem sava svara mēdz
ieliekties, tāpēc balsti jānovieto paneļa abos sānos tuvu
zāģējuma līnijai un pie paneļa malas.
e) Neizmantojiet neasus vai bojātus asmeņus.
Neuzasināti vai nepareizi iestiprināti asmeņi veido šauru
zāģējuma šķēlumu, kas var izsaukt pastiprinātu berzi,
asmens iestrēgšanu un zāģa atsitienu.
f) Pirms darba uzsākšanas stingri pievelciet
zāģēšanas dziļuma un zāģēšanas leņķa iestādījumu
fiksējošās sviras. Ja zāģēšanas laikā izmainās zāģa
asmens stāvokļa iestādījumi, tas var izsaukt asmens
iestrēgšanu un zāģa atsitienu.
g) Ievērojiet īpašu piesardzību, veicot iezāģēšanu ar
asmens iegremdēšanu sienās vai citos skatienam
slēptos objektos. Iegremdētais zāģa asmens
zāģēšanas laikā var iestrēgt slēptajā objektā, kā rezultātā
var notikt atsitiens.
3) APAKŠĒJĀ AIZSARGPĀRSEGA FUNKCIONĒŠANA
a) Ik reizi pirms darba uzsākšanas pārbaudiet, vai zāģa
asmens apakšējais aizsargs pilnībā aizveras.
Nestrādājiet ar ripzāģi, ja tā asmens apakšējais
aizsargs nespēj brīvi pārvietoties un neaizveras
uzreiz. Nemēģiniet nofiksēt ripzāģa apakšējo asmens
aizsargu atvērtā stāvoklī. Ja ripzāģis nejauši nokrīt,
asmens apakšējais aizsargs var saliekties. Šādā gadījumā
atvienojiet instrumentu no elektrotīkla, ar speciāla ievelkošā
roktura palīdzību paceliet asmens apakšējo aizsargu un
pārbaudiet, vai tas spēj brīvi pārvietoties un neskar asmeni
vai kādu citu instrumenta daļu. Pārbaude jāveic pie visiem
zāģēšanas dziļuma un leņķa iestādījumiem.
b) Pārbaudiet asmens apakšējā aizsarga atsperes
darbību. Ja aizsargs vai tā atspere nedarbojas
pareizi, pirms darba uzsākšanas jāveic to apkope.
Zāģa asmens apakšējā aizsarga brīva pārvietošanās var
tikt traucēta kāda bojājuma, gumijas nosēdumu vai
sakrājušos netīrumu dēļ.
c) Zāģa asmens apakšējo aizsargu ir pieļaujams atvērt
ar roku tikai tad, kad tiek veikti tādi speciālie
zāģējumi, kā zāģēšana ar asmens iegremdēšanu vai
salikto zāģējumu veidošana. Šādos gadījumos ar
ievelkošā roktura palīdzību atveriet asmens
apakšējo aizsargu un, ripzāģa asmenim ieejot
apstrādājamajā materiālā, tūlīt to nolaidiet. Veicot
visus pārējos zāģējumus, asmens apakšējam aizsargam
jādarbojas automātiski.
d) Pirms ripzāģa novietošanas uz darbgalda vai grīdas
raugieties, lai asmens apakšējais aizsargs nosegtu
asmeni. Nenosegts asmens, kas pēc inerces vēl rotē,
var likt ripzāģim pārvietoties atpakaļvirzienā, sagriežot
visu, kas gadās tam ceļā. Atcerieties, ka pēc instrumenta
izslēgšanas zāģa asmens vēl kādu laiku turpina rotēt.
130