LV
4. Apturiet dzin ju. Tagad akumulators b s piln -
b uzl d ts.
8.6.2 Uzl de, izmantojot akumulatora l -
d t ju
Veicot uzl di ar akumulatora l d t ju, ir j izmanto
ori in ls Stiga akumulatora l d t js, kas nodrošina
nemain gu spriegumu.
Lietojot standarta akumulatora l d t -
ju, var tikt izrais ti akumulatora boj -
jumi.
Pievienojiet akumulatora l d t ju kontaktam (4:J).
8.7 GAISA IEPL DE
Skatiet 12:D att lu. Motoru dzes gaisa dzes ša-
nas sist ma. Blo ta dzes šanas sist ma var boj t
dzin ju. P c katras lietošanas reizes t riet dzin ja
gaisa iepl des kan lu. R p g ka dzes šanas sist -
mas t r šana tiek veikta katras pamata apkopes lai-
k .
8.8 E
OŠANA
Visi e ošanas punkti saska
ir j e o ik p c 50 darba stund m, k ar p c katras
mazg šanas.
Objekts
Darb ba
Centr lais
Iee ojiet viduspunktu ar e u. 17:I
punkts
St res skrie-
Iee ojiet skrieme u rumbas,
me i
izmantojot e as kannu.
Spriegoša-
Kad ir aktiviz ta katra vad -
nas sviras
ba, iee ojiet atbalsta punktus
ar e u.
Ide l variant tas ir j veic
diviem cilv kiem.
Vad bas tro-
Kad ir aktiviz ta katra vad -
ses
ba, iee ojiet kabe u galus ar
e u.
Tas ir j veic diviem cilv -
kiem.
Priekš jo
No emiet rite us un instru-
rite u ass
mentu stiprin jumus. Iee o-
jiet asi ar ziedi.
8.9 P AUŠANAS MEH NISMS
8.9.1 Droš ba
Lai samazin tu risku g t savainojumus, asme iem
saduroties ar sveš ermeni, un aizsarg tu b tisk s
p aušanas meh nisma da as, t l k nor d taj veid
tiek ierobežots p aušanas meh nisma griezes mo-
ments.
• Starp asme iem un asme u asi tiek lietotas nog-
riežam s skr ves.
• P rnesumu zobratu un asmens v rpstas savi-
enojum tiek ierobežots griezes moments.
• Sinhron s piedzi as siksna var buks t uz
240
LATVIEŠU VALODA
ar turpm k redzamo
Att.
17:J
17:K
17:L
17:M
Instrukciju tulkojums no ori in lvalodas
p rnesumu plastmasas zobratiem.
8.9.2 Asme u nomai a
Lai nesagrieztu rokas, veicot asme u
nomai u, valk jiet aizsargcimdus.
Asme iem ir j b t asiem. Tas nodrošina vis-
lab kos p aušanas rezult tus. Asme i ir j nomaina
vienu reizi gad .
P c asmens(- u) sadursmes ar sveš ermeni note-
ikti p rbaudiet asmeni(- us). Ja asme u sist ma ir
boj ta, nomainiet boj t s da as.
Vienm r lietojiet ori in l s rezerves
da as. Neori in lu rezerves da u lie-
tošana var rad t savainojumu g šanas
risku, pat ja š s rezerves da as var
uzst d t maš nai.
Asme us var nomain t. Veicot nomai u, ir
j nomaina abi vienas asme u ass asme i, lai
saglab tu pareizu l dzsvaru.
Uzman bu!
Veicot atk rtotu mont žu, emiet v r t l k snieg-
tos nor d jumus.
• Asme i un asme u ass j uzst da t , k tas ir
redzams 14 att l .
• Asme us stiprin jumos var pagriezt par 1/
3 pilna apgrieziena. Uzst diet asme us t , lai
tie viens pret otru atrastos 90° le
sada u 8.9.3.
Pievilšanas sp ks
Skr ves (16:G) — 45 Nm.
Nogriežam s skr ves (16:H) — 9,8 Nm.
Asme iem saduroties ar sveš ermeni, nog-
riežam s skr ves var sal zt, bet asme i var atliek-
ties atpaka . Š d gad jum uzst diet ori in l s
nogriežam s skr ves un pievelciet t s saska
iepriekš sniegtajiem nor d jumiem.
8.9.3 Asme u sinhroniz šana
P aušanas meh nisms ir apr kots ar sinhroniz tiem
asme iem.
P c asmens sadursmes ar cietu priekšmetu
(piem ram, akmeni) asme i, iesp jams, vairs nav
sinhroniz ti. T d j di var tikt izrais ta asme u
savstarp ja sadursme.
Ja asme i ir pareizi sinhroniz ti, tie viens pret otru
atrodas 90° le
. Skatiet 14 att lu.
P c asme u sadursmes ar sveš ermeni noteikti
p rbaudiet, vai asme i ir pareizi sinhroniz ti.
Ja tie nav pareizi sinhroniz ti, sazinieties ar pil-
nvarotu darbn cu, lai veiktu remontu.
8.9.4 T r šana
P c katras lietošanas reizes ir j t ra p aušanas
meh nisma apakšda a.
. Skatiet
ar