dideco KIDS D100 Instrucciones Para El Uso página 106

Vismaz 5 min tes ir j uztur maksim lais asins pl smas trums, lai viss gaiss
tiktu likvid ts.
11) PARAUGU EMŠANAS SIST MAS UZPILDE
A/V paraugu emšanas sist mas uzpilde notiek autom tiski, kad arteri lo,
venozo un galveno nosl gšanas kr nu rokturi ir pagriezti kolektora piek uves
atveru virzien , aujot uzpildes š dumam pl st no arteri l s izvadatveres uz
venozo rezervu ru.
12) SAMAZINIET ARTERI LO PL SMU
Kad cirkul cija ir atbr vota no gaisa, var samazin t arteri lo pl smu l dz
200 ml/min., lai autu
att r šanas/recirkul cijas caurul ti.
13) NOSL DZIET VENOZO UN ARTERI LO CAURUL TI
Nosl dziet venozo un arteri lo caurul ti.
- Uzpildes un burbu u att r šanas posmos arteri l /venoz cirkul cija
j uztur vismaz par 30 cm augst k l men nek oksigenatora arteri l
izvadatvere.
- Uzpildes un burbu u att r šanas laik neizmantojiet puls jošu pl smu.
- SORIN GROUP ITALIA iesaka izmantot s kšanas truma kontroles
meh nismu, lai var tu l n m samazin t vai aptur t arteri lo pl smu.
- Lietojiet s k a iesl gšanas/izsl gšanas sl dzi tikai tad, kad s k a
trums ir sasniedzis nulli.
- Neizsl dziet sildier ci-dzes t jier ci, ja ir aizspiestas oksigenatora
modu a asi u iepl des un izvades caurul tes.
- Pirms m ksl g s asinsrites s kšanas p rbaudiet, vai sist m ir ievad ta
pareiz antikoagulanta doza.
- Lietot jam pirms m ksl g s asinrites procesa s kšanas ir j p rbauda,
vai oksigenator un kont r nav nav palicis gaiss.
G. M KSL G S ASINSRITES S KŠANA
1) ATVERIET VENOZO UN ARTERI LO CAURUL TI
Vispirms no emiet skavu no arteri l s caurul tes, p c tam – skavu no venoz s
caurul tes. S ciet m ksl go asinsriti ar asins pl smu, kas atbilst pacientam
izm ram.
Nep rtraukti sekojiet l dzi asins l menim venozaj rezervu r .
2) P RLIECINIETIES, KA SILTUMA APMAIN T JS FUNKCION
PAREIZI
P rbaudiet venozo un arteri lo asi u temperat ru.
3) PIEM ROTAS G ZES PL SMAS IZV LE
Ieteicamais g zes/asins pl smas trums pie norm las erme a temperat ras ir
1:1 ar FiO no 80 l dz 100%.
2
- Vienm r vispirms atveriet g zes pl smu un tikai p c tam asins pl smu.
Ja s knis p rst j darboties, vispirms izsl dziet g zes un tikai p c tam
asins pl smu.
- M ksl g s asinsrites laik g zes/asins pl smas trums nekad nedr kst
p rsniegt 2:1. Par d ba ar nosaukumu „mitr s plaušas" rodas tad, ja
ilgstoši lieto mikroporu dob s š iedras oksigenatorus un ja pazemin s
temperat ra. Ja ilgstošas oksigenatora lietošanas laik tiek konstat ta ar
g zes apmai u saist ta
g zes/asins pl smas trumu l dz 4:1.
- Spiedienam asi u nodal jum vienm r j b t augst kam par spiedienu
g zes nodal jum . Tas pal dz nov rst g zu embolus, kas var par d ties
asi u nodal jum .
- Kad uzpildes proced ra ir pabeigta, p rliecinieties, ka g zes pl sma
k du laiku pirms proced ras s kuma ir izsl gta.
4) ASINS UN G ZU MONITORINGS
Dažas min tes p c m ksl g s asinsrites darb bas s kuma izm riet g zu saturu
venozaj s un arteri laj s asin s. Atkar b no ieg taj m v rt b m noregul jiet
attiec gos parametrus š di:
Augsts pO
Samazin t
2
pO
Zems Palielin t
2
pCO Palielin t g zes pl smu
Augsts
2
pCO Samazin t g zes pl smu
Zems
2
H. LIETOŠANA M KSL G S ASINSRITES LAIK
- Proced ras laik , noš irot asinis no cirkul cijas (hemofiltr cija, asins
kardiopl ija, paraugu emšana utt.), vienm r sekojiet tam, lai galven
s k a rad t pl sma b tu sp c g ka nek noš irto asi u pl sma. Pret j
gad jum spiediens asi u nodal jum samazin tos, izraisot gaisa burbu u
106
š idrumam atk rtoti izpl st
dens kondens cija, 10 min tes palieliniet
FiO
2
FiO
2
veidošanos.
- P rbaudiet, vai visi Luer savienojumi ir cieši nostiprin ti.. Vis m ier ces
papildu caurul t m j b t cieši piesl gt m un nosl gšanas kr niem j b t
aizv rtiem, lai nov rstu nejaušu gaisa iepl šanu ier c vai asins zudumu.
1) P RBAUDIET VENOZO ATTECI
Ja nepieciešama sp c g ka venoz s atteces pl sma, j r kojas š di:
Modelis [B], AIZV RT SIST MA
a) Piln b
tilpumu.
Visi mode i
b) Novietojiet gan oksigenatoru, gan venozo rezervu ru zem k par pacienta
ermeni.
pa atv rto
- ACT (Activated Clotting Time – akt vais sarec šanas laiks) vienm r j b t
ilg kam par vai vien dam ar 480 sekund m, lai nodrošin tu pareizu
antikoagul ciju asin s, kas cirkul m ksl g s asinsrites sist m .
- Ja tiek pl nots dot pacientam antikoagulantu, izmantojiet galven
nosl gšanas kr na „Luer" savienot ju uz paraugu emšanas kolektora.
Modelis [A], ATV RT SIST MA
- Minim lais venoz rezervu ra funkcion šanas tilpums ir 10 ml.
- Ta u, lai nodrošin tu adekv tu atbildes laiku venoz s iepl des
nosprostošanas gad jum , ieteicams rezervu r uztur t adekv tu tilpumu
papildus minim lajam tilpumam – 10 ml.
- Venoz rezervu ra tilpums nedr kst p rsniegt 500 ml.
Modelis [B], AIZV RT SIST MA
- Kardiotomijas rezervu ram vienm r j atrodas augst k par m ksto venozo
rezervu ru.
- Procesa laik ieteicams, lai kardiotomiju un m ksto venozo rezervu ru
savienojoš
pieg di pacientam tukša kardiotomijas un m kst venoz rezervu ra
gad jum . Ja asinis j p rvieto no kardiotomijas uz m ksto venozo
rezervu ru, piesardz gi atveriet skavu un uzmanieties, lai neiztukšotu
kardiotomiju un m ksto venozo rezervu ru savienojošo caurul ti.
Iztukšojot kardiotomijas un m ksto venozo rezervu ru, var izrais t gaisa
pieg di oksigenatoram, ka ar pacientam.
Modelis [C], OKSIGEN JOŠAIS MODULIS
- Venozajam rezervu ram vienm r j atrodas augst k par oksigenatoru.
2) ARTERI LO ASINS PARAUGU EMŠANA
Ievadiet parauga š irci arteri lo asi u parauga nosl gšanas kr na „Luer"
savienojum . Nost diet nosl gšanas kr na rokturus kolektora piek uves atveru
virzien , lai arteri l s asinis var tu pl st caur kolektoru. Spiediens arteri laj
pus nodrošin s pl smu. Pa emiet asins paraugu no arteri lo asi u parauga
nosl gšanas kr na. Pirms š irces iz emšanas aizveriet arteri lo nosl gšanas
kr nu.
3) VENOZO ASINS PARAUGU EMŠANA
Arteri lajam nosl gšanas kr nam j b t aizv rtam. Ievadiet parauga š irci venoz
nosl gšanas kr na „Luer" savienojum
nosl gšanas kr na. Atveriet galveno nosl gšanas kr nu un pa emiet vismaz
10 – 15 ml asi u pirms venoz parauga pa emšanas. Aizveriet galveno
nosl gšanas kr nu. Ievadiet š s asinis atpaka pa vienu no filtr tajiem „Luer"
savienojumiem, kas atrodas rezervu ra virspus . Atveriet venozo nosl gšanas
kr nu un pa emiet venozo asi u paraugu. Aizveriet nosl gšanas kr nu pirms
š irces izvilkšanas.
4) MEDIKAMENTU INJEKCIJA
Ievadiet š irci ar medikamentu galven nosl gšanas kr na „Luer" savienojum .
Atveriet galveno un venozo nosl gšanas kr nu un ieš irciniet medikamentu
kolektor un venoz asins parauga caurul t .
Aizveriet ar š irci savienoto centr lo nosl gšanas kr nu un aujiet arteri laj m-
venozaj m asin m pl st pa nosl gšanas kr na kolektoru. Kad medikamenti ir
ievad ti venozaj caurul t , aizveriet nosl gšanas kr nus.
Asins paraugus no nosl gšanas kr niem dr kst
funkcion šanas laik . Pret j
samazin tos, izraisot gaisa burbu u veidošanos.
5) RECIRKUL CIJA AR V JU PL SMU
(Hipotermija, kas saist ta ar asinsrites aptur šanu vai gaidst ves apst k iem).
a) Samaziniet g zes pl smu, lai t b tu l n ka par 200 ml/min.
b) Atveriet skavu uz recirkuk cijas/att r šanas caurul tes un aizspiediet venoz
rezervu ra ievadatveres caurul ti.
c) Samaziniet pl smu no arteri l s k a l dz 200 ml/min.
d) Saspiediet oksigenatora arteri lo caurul ti.
e) Veiciet recirkul ciju ar maksim lo pl smas trumu 200 ml/min.
f) Lai atk rtoti uzs ktu m ksl go asinsriti, atveriet venoz s un arteri l s caurul tes
un l n m palieliniet asins pl smu.
g) Saspiediet recirkul cijas/att r šanas caurul ti.
h) Noregul jiet g zes pl smu.
LV - LATVISKI
atveriet m kst rezervu ra saspied ju, lai palielin tu rezervu ra
caurul te b tu aizv rta, š di nov ršot masveida gaisa
un piepildiet š irci pie galven
gad jum
emt tikai s k a
spiediens asi u nodal jum